Bībeles studijas

Darbs, kas vajadzīgs Jēkaba ​​vēstulē, kurš saka, ka viņam ir ticība (ticība), ir darbs, ar kuru neatlaidība beidzas (Jas 1: 4), tas ir, paliek ticēt pilnīgajam likumam, brīvības likumam (Jas 1: 25).Jēkaba ​​vēstule

Marija, saukta par Magdalēnu, nav Lācara māsa. Vienīgā informācija, kas mums ir par Mariju Magdalēnu, ir tā, ka viņa tika atbrīvota no ļaunajiem gariem un ka viņa bija klāt Jēzus krustā sišanas un augšāmcelšanās laikā, pavadot savu māti Mariju.

Kā sabiedrības locekļiem kristiešiem vecākiem ir jāizglīto savi bērni, un viņi nedrīkst atstāt šādu pienākumu draudzei vai kādai citai iestādei.

Siseņu darbības dēļ aprakstītie zaudējumi attiecas uz lielajiem ļaunumiem, kas izriet no kara ar svešām tautām, nevis uz dēmonu leģioniem. Bezprecedenta meli ir teikt, ka katrs sienāzis pārstāv dēmonu leģionus, kas darbojas pēc cilvēku dzīves.

Tiem, kas tic Kristum, nevajadzētu uztraukties (Jāņa 14: 1). Šīs pašreizējās pasaules ciešanas ir noteiktas, tomēr tās nav jāsalīdzina ar nākamās pasaules slavu, kuras dalībnieks jūs esat.

Vai taisnīgie “dzīvo no ticības” vai “dzīvo ar katru vārdu, kas nāk no Dieva mutes”?

Pūlis mēģināja nomētāt Jēzu viņa vārdu, nevis viņa veikto brīnumu dēļ.

Kristus ir atpūta, īsts veldzējums nogurušajiem, jo ​​caur Viņu ir iespējama patiesa pielūgšana.

Bībeles pamatojums nav tiesas akts. Starp cilvēku tiesu un Dieva taisnīgumu nav paralēles. Dieva attaisnošana izriet no Dieva radošas darbības, ar kuras palīdzību saskaņā ar Dievu tiek radīts jauns cilvēks patiesā taisnībā un svētumā (Ef 4:24). Bībeles attaisnojums neatgādina tiesas procesu, jo pat cilvēku tiesā vainīgā puse netiek atzīta par nevainīgu.

“Evaņģēlijs” ir pretrunā ar “likumu”, tāpat kā “prāta jaunums” apstrīd “burta vecumu” vai “ticības sludināšanu” iebilst pret “likuma darbiem” vai “garu”, kas ir pretrunā ar ‘gaļa’.